Karoga auduma izvēle
Karogi pie ēkām ir pakļauti saules, vēja un lietus iedarbībai, kas samērā īsā laika periodā var sabojāt karogu un padarīt lietošanai nederīgu, tāpēc būtu rūpīgi jāizvēlas karoga auduma materiāls, lai tas kalpotu ilgi un būtu viegli kopjams.
Karogu vēlams izgatavot no viegla, bet izturīga materiāla, kas vējā plīvotu. Viegla materiāla priekšrocība ir arī tā, ka tas, lietū samirkstot, ātri izžūst. Vilnas vai pusvilnas karogus pie ēkas fasādēm lietot nav ieteicams, jo tie neplīvo un lietū samirkstot kļūst ļoti smagi. Piemirkušu un smagu karogu vējš ātri saplēsīs vai pat noraus no masta. Šāds karogs stiprā vējā ar savu svaru var salauzt pat karoga kātu, kas darināts no koka.
Prakse liecina, ka vispiemērotākie Latvijas laika apstākļiem ir poliamīda (neilona) karogi ar 100% krāsas noturību (cena aptuveni 15 Ls). Kokvilnas karogi, lai arī būtiski lētāki, ir grūti kopjami, saules un lietus ietekmē ātri zaudē sākotnējo krāsu un absorbē vairāk netīrumu par poliamīda karogiem, tādēļ bieži jāmazgā.
Lietošanai telpās, savukārt, var izvēlēties smagāka un biezāka auduma karogus – ideālā variantā pusvilnas karogu (cena aptuveni 30 Ls), jo tas maz burzās un ir viegli kopjams. Pusvilnas karogi telpās izskatās grezni un ir lietojami ilgu laiku, tādēļ to cena attaisno kvalitāti.
Lietošanai telpās var karogus var izgatavot aplikācijas tehnikā vai izšūt, savukārt lietošanai pie ēkas jāizvēlas karogi, kuriem attēls uzdrukāts ar krāsu, jo tie ir izturīgāki pret apkārtējās vides ietekmi.
Ja pie ēkas plānots pacelt vairākus valstu vai starptautisko organizāciju karogus, tai skaitā arī pilsētas karogu, būtu vērts padomāt par karogu kolekcijas izveidošanu, lai visi karogi gan pēc materiāla, gan izpildījuma veida būtu vienādi un veidotu vienotu stilu.
Latvijas valsts karoga izmēru pie ēkas fasādes ieteicams izvēlēties 0.75 m x 1.5 m, karoga kāts attiecīgi tad ir 2.5 m garš. Savukārt karogu mastam piemērotāks lielāks karogs – 1 m x 2 m, karoga masta augstums 6 - 10 m, atkarībā no ēkas augstuma.
Ja kopā ar Latvijas valsts karogu tiek lietoti citi karogi, tad to platums (vertikālā mala) jāpieskaņo Latvijas valsts karoga platumam, neatkarīgi no karoga garuma proporcijas.

Karogu lietošanas principi pie ēkām
Likuma „Par Latvijas valsts karogu” 2.pantā uzskaitītas 11 dienas, kad pie iestāžu, organizāciju, uzņēmumu un dzīvojamām ēkām atbilstošā noformējumā obligāti paceļams Latvijas valsts karogs.
Kaut arī Ministru kabineta 25.09.2001. noteikumi Nr. 412 „Likuma „Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumi” nenosaka konkrētu diennakts laiku, kad Latvijas valsts karogs būtu jāpaceļ un jānolaiž, tiek pieņemts, ka svētkos, atzīmējamās dienās un Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos Latvijas valsts karogu jāpaceļ ne vēlāk kā pl. 8:00 no rīta un jānolaiž ne agrāk kā pl. 22:00, jo šo laiku uzskata par sabiedrības „aktīvās darbības laiku”. Šāds valsts karoga pacelšanas un nolaišanas laiks oficiāli noteikts arī Igaunijas normatīvajos aktos.

Šobrīd normatīvie akti nenosaka karogu protokolāro kārtību Latvijā, taču, ņemot vērā vispārpieņemtos karogu lietošanas principus, Eiropas valstu pieredzi un diplomātiskā protokola normas Valsts protokols ir izstrādājis sekojošu karogu protokolāro kārtību (saīsinātā kārtība):

1. Latvijas valsts karogs – goda vietā;
2. citu valstu karogi latviešu alfabēta kārtībā;
3. starptautisko publisko organizāciju karogi (ANO, ES, NATO utt.) latviešu alfabēta kārtībā;
4. Latvijas pilsētu karogi;
5. iestāžu, uzņēmumu vai sabiedrisko organizāciju karogi.

Ja pie ēkas vienlaicīgi tiek lietoti vairāki karogi, tad skatoties virzienā uz ēku karogu rindas kreisajā malā atrodas Latvijas valsts karogs un tam seko citi karogi protokolārajā kārtībā.
Strādājot Valsts protokola bieži saņemu jautājumus, vai privātpersonas pie savām dzīvojamām ēkām drīkst lietot citas valsts karogu. Latvijā neviens normatīvais akts neaizliedz privātpersonām savā īpašumā lietot citas valsts karogu, ja vien tas ir oficiāli atzīts valsts simbols. Normatīvie akti Latvijā aizliedz lietot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus. Tas nozīmē, ka ikviena privātpersona pie savas dzīvojamās ēkas vai uzņēmuma drīkst lietot citas valsts karogu, garantējot šim karogam pienācīgu cieņu – tam jābūt tīram un izgludinātam, karogs nedrīkst būt bojāts vai izbalējis. Tajā pat laikā vēršu lasītāju uzmanību, ka citas valsts karoga lietošana citai fiziskai personai, juridiskai personai, pašvaldībai vai valstij piederošā īpašumā ir jāsaskaņo ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.

Eiropas Savienības karoga lietošana
Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti Eiropas Savienības karoga lietošanu neregulē. Igaunijas un Lietuvas normatīvie akti paredz, ka Eiropas Savienības karogu lieto Eiropas dienā (9.maijā) pie noteiktu valsts pārvaldes iestāžu ēkām un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā – pie noteiktu valsts pārvaldes iestāžu ēkām un vēlēšanu iecirkņiem. Latvijas normatīvie akti šo jautājumu neregulē.
Eiropas Savienības karogs ir simbols, kuru lietojot sabiedrībai tiek nodots vēstījums, tāpat kā lietojot jebkuru citu simbolu. Izvēloties lietot Eiropas Savienības karogu būtu jāatbild uz jautājumu - kādu vēstījumu vēlamies nodot apkārtējiem cilvēkiem? Ja Eiropas Savienības karogu pie savas ēkas lieto Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, tam ir loģisks pamatojums – šī institūcija ir deleģēta pārstāvēt Eiropas Savienības intereses mūsu valstī.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.pantu pašvaldības un nozaru ministrijas ir atvasinātas Latvijas Republikas publiskās personas un saskaņā ar šī likuma 5.pantu pārstāv Latvijas Republiku, nevis Eiropas Savienību. Līdz ar to Latvijas valsts pārvaldes iestādēm būtu jālieto tikai Latvijas valsts karogs un jāatsakās no Eiropas Savienības karoga lietošanas, jo tam nav tiesiska pamatojuma. Pie vietējo un rajonu pašvaldību (domju, padomju) ēkām kopā ar Latvijas valsts karogu varētu lietot arī pilsētas karogu, jo pašvaldība pārstāv ne tikai Latvijas valsti, bet arī konkrēto administratīvo teritoriju un tās iedzīvotājus.
Šajā sakarā aktuāls kļūst jautājums - vai Eiropas Savienības karogu būtu jālieto pie viesnīcām? Viesnīcās apmetas tūristi arī no tādām valstīm kā Šveice, Norvēģija, ASV, Japāna, Izraēla – valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un, lietojot ES karogu, šo valstu tūristi netiešā veidā tiek diskriminēti. Apvienoto Nāciju Organizācija pārstāv visas pasaules tautas un valstis, tādēļ varbūt lietderīgāk būtu lietot šīs organizācijas karogu, saglabājot politisku neitralitāti un simboliski norādot, ka visi viesi konkrētajā viesnīcā ir vienādi gaidīti. Optimālais risinājums būtu pie viesnīcām lietot tikai 2 karogus – Latvijas valsts karogu un viesnīcas karogu, nepieciešamības gadījumā varētu lietot arī tās valsts karogu, kura investējusi viesnīcas attīstībā (celtniecībā) vai tās pilsētas karogu, kurā viesnīca atrodas. Jāpiebilst, ka Eiropas valstīs pie viesnīcām lielākoties tiek lietots tikai viesnīcas karogs, neveidojot karogu rindu no dažādu valstu un Eiropas Savienības karogiem.
Cita lieta ir Eiropas Savienības karoga lietošana pie uzņēmuma, kas uzņēmējdarbībai saņem atbalstu no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem – lietojot Eiropas Savienības karogu tiek nodots vēstījums, ka šis uzņēmums ir kaut kādā veidā saistīts ar Eiropas Savienību, līdzīgi kā tiek uzstādīti informatīvi plakāti ceļa malās, kuru remontam vai būvniecībai izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi.
Eiropas Savienības karogu ikviena persona var pacelt Eiropas dienā – 9.maijā, tādējādi simboliski paužot lojalitāti Eiropas Savienībai un Latvijas dalībai šajā organizācijā.

Karogu lietošana sēru gadījumos
Ministru kabineta 25.09.2001. noteikumi Nr. 412 nosaka Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību sēru gadījumos. Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma (ja karoga platums ir 1 m, tad sēru lentei jābūt 5 cm platai), tā, lai tās gali brīvi plīvotu visā karoga platumā. Mastā uzvilktos karogus nolaiž pusmastā bez sēru lentes. Kā pareizi nolaist karogu pusmastā? Karogu lietošanas etiķete paredz, ka karogu, kas ir pastāvīgi pacelts mastā, nolaiž par 1/3 no masta kopējā augstuma. Šādi pusmastā nolaistu karogu sēru laikam beidzoties atkal paceļ masta galā. Savukārt, ja valsts karogs pastāvīgi netiek turēts mastā, to sēru noformējumā paceļ šādi: vispirms karogu uzvelk līdz pašai masta augšai, un tikai tad nolaiž par 1/3. Kad sēru laiks beidzies, karogu no pusmasta stāvokļa atkal paceļ līdz masta augšai un tikai tad nolaiž pavisam. Militārā etiķete nosaka, ka karogu paceļot un nolaižot tas nedrīkst pieskarties zemei, tādēļ šo ceremoniju veic divi cilvēki – viens tur karoga audumu, bet otrs veic karoga pacelšanu. Šo principu varētu ieteikt arī Latvijas iedzīvotājiem, jo tādējādi varam izvairīties no karoga notraipīšanas.
Starptautisko publisko organizāciju karogus, pilsētu un uzņēmumu karogus sēru noformējumā nelieto.

Administratīvā atbildība
Jāraugās, lai pie ēkas paceltie karogi vienmēr būtu tīri. Nav pieļaujama netīra Latvijas valsts karoga lietošana, jo, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44
pantu, to var tulkot kā klajas necieņas izrādīšanu valsts simbolam un persona var tikt administratīvi sodīta ar naudas sodu līdz 250 Ls.
Jau iepriekš minēju, ka likuma „Par Latvijas valsts karogu” 2.panta 5.punktā uzskaitīti 11 datumi, kad Latvijas valsts karogs obligāti paceļams pie iestāžu, organizāciju, uzņēmumu un dzīvojamām ēkām. Par šīs likuma prasības neievērošanu personu var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pantu un sodīt ar naudas sodu līdz 30 Ls.
Īpašos gadījumos rīkojumu par Latvijas valsts karoga pacelšanu var izdot Ministru kabinets vai pašvaldība. Rīkojumā tiek norādīts, vai tam ir juridiski saistošs spēks vai tikai rekomendējošs raksturs. Piemēram, vietējā pašvaldība sakarā ar traģiskiem notikumiem konkrētajā administratīvajā teritorijā var izsludināt sēru dienu un noteikt, ka šajā dienā Latvijas valsts karogs pie ēkām paceļams sēru noformējumā. Ja rīkojumā teikts, ka pašvaldība iesaka pacelt valsts karogu, godinot bojā gājušo cilvēku piemiņu, tad par šāda rīkojuma nepildīšanu personu nevar administratīvi sodīt, jo rīkojumam ir rekomendējošs raksturs, tomēr ētisku apsvērumu dēļ valsts karogs sēru noformējumā būtu jāpaceļ.

Raksta autors:
Mag. iur. Sintija Stipre
Biznesa augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes doktorande,
Ārlietu ministrijas Valsts protokola 2.sekretāre
Publicēts izdevumā: